Ēku siltumnoturības paaugstināšana ir ļoti svarīgs uzdevums visas valsts mērogā. Lai šo procesu straujāk virzītu uz priekšu, ir izstrādāts jauna Ēku energoefektivitātes likuma projekts, kas maija beigās tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijās.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2009.gada beigās Latvijā bija reģistrēts vairāk nekā 50 tūkstoši dzīvojamo māju. Lai arī daudzu namu enerģijas patēriņš gadu gaitā ir samazināts, kopumā tas vēl ir pietiekami augsts un svārstās ap 200 kWh/m². Līdzīgas problēmas ir vērojamas arī sabiedriskā sektora ēkās. Savukārt renovētos namos un jaunajos projektos šie rādītāji ir ievērojami zemāki – atbilstoši līdz 60 kWh/m² un 45 kWh/m².
Mērķus izvirza Eiropas Savienība
Energoefektivitāti var definēt kā siltuma zuduma mazināšanas pasākumu kopumu, kas vienlaikus arī ietaupa izdevumus māju uzturēšanai. Kā zināms, mājsaimniecībās enerģiju, it sevišķi mūsu platuma grādos, galvenokārt izmanto apkurei un siltā ūdens ieguvei. Samazinot enerģijas patēriņu, samazinās arī oglekļa dioksīda izmešu daudzums, kas ir svarīgi Kioto protokola izpildē.
Lai veicinātu enerģijas racionālu izmantošanu, Eiropas Parlaments (EP) un Padome 2010.gada 19.maijā pieņēma Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Šis dokuments aizstāj tāda paša nosaukuma EP un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvu 2002/91/EK. Jaunā Direktīva par ēku energoefektivitāti ir viens no instrumentiem, lai īstenotu Eiropas Savienības mērķus energoefektivitātes jomā.
Enerģijas patēriņa īpatsvars ēkās veido 40% no Latvijas kopējās enerģijas bilances un rada slogu gan patērētājiem, gan valsts ekonomikai kopumā, jo divas trešdaļas energoresursu tiek importēti. Vienlaikus ēku sektorā, kā to pierādījusi prakse, iespējams sasniegt lielu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, padomju laikā būvētajās sērijveida daudzdzīvokļu ēkās pēc renovācijas iespējams ietaupīt no 30 līdz 70% energoresursu.
Jaunā, pārstrādātā ES Direktīva 2010/31/ES iezīmē vairākas svarīgas izmaiņas:
- tajā nostiprināti noteikumi attiecībā uz energoefektivitātes sertifikātiem, skaidrāk nosakot prasību sertificēt arī ēku daļas;
- apkures katlu apsekošana aizstāta ar apkures sistēmu inspicēšanu, noteikta arī prasība dokumentēt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes;
- dalībvalstīm izvirzīta prasība sniegt iedzīvotājiem informāciju par iespējām uzlabot ēku energoefektivitāti;
- noteikta prasība ieviest neatkarīgu ēku energosertificēšanas, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes kontroles sistēmu;
- noteikta procedūra ēku minimālo energoefektivitātes prasību noteikšanai dalībvalstīs;
- uzdots valsts līmenī atbalstīt tādu ēku ieviešanu tirgū, kurām ir zemas vai nulles enerģijas patēriņš un oglekļa dioksīda emisija.
“Šīs un vairākas citas ES nostādnes bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Ekonomikas ministrija (EM) izstrādāja jaunu Ēku energoefektivitātes likumu, kas stāsies tāda paša nosaukuma likuma vietā. Mainījušās arī prasības būvēm, jo mūsu dzīvē ir ienākuši jauni materiāli un tehnoloģijas,” skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.
Šeit jāpiebilst, ka Direktīva 2010/31/ES noteic: minimālās energoefektivitātes prasības jāpārskata vismaz reizi piecos gados un vajadzības gadījumā jāatjaunina, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību būvniecības nozarē.
Šobrīd Latvijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) ir reģistrēts 1,35 milj. ēku, tai skaitā dažāda veida palīgēkas, kuru kopējā platība ir 198 milj. kvadrātmetru. No kopējā ēku skaita likumprojekts skars aptuveni 400 tūkst. ēku, tai skaitā dzīvojamos namus, kuros enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata prasību nodrošināšanai.
Uzsvars – ēku energosertifikācija
Jaunais Ēku energoefektivitātes likums, kas 31.maijā ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijā, aizstās pirms četriem gadiem pieņemto tāda paša nosaukuma likumu, pamatā saglabājot jau esošo regulējumu, bet to papildinot ar pārstrādātās direktīvas par ēku energoefektivitāti ieviestajiem jauninājumiem.
Kopumā likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku siltumnoturību.
Viens no Ēku energoefektivitātes likuma svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt ēku energosertificēšanu, kas būtu veicama šādos gadījumos:
- projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;
- ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu;
- ekspluatējamai valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 500 m2 (no 2015.gada 9.jūlija – 250 m2).
Ēkas energosertifikācija jaunā likuma izpratnē ir process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz pagaidu energosertifikātu.
Turklāt ēku energosertifikācija veicama saskaņā ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu, kurā ņem vērā konkrētās ēkas siltumtehniskās īpašības, ēkā izmantojamās inženiertehniskās sistēmas, novietojumu, ārējos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Energosertifikācija būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50m2, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Savukārt, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu ekspluatējamas ēkas daļu bez individuālas energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites, šīs ēkas daļas energosertificēšana nebūs jāveic.
Projekts nosaka arī ēkas energosertifikātā un pagaidu energosertifikātā iekļaujamās ziņas un tā derīguma termiņu.
Daudzdzīvokļu ēkām, kurās dzīvokļiem ir kopīga siltumapgādes sistēma, energoefektivitātes sertifikātam jābūt izdotam līdz 2015.gada 31.decembrim, paredzēts likumprojektā.
Kas veiks pārbaudes
Likumprojekts noteic, ka ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi tiesīgas veikt personas ar atbilstošu kompetenci – neatkarīgi eksperti.
Kompetences prasības un apliecināšanas kārtību neatkarīgiem ekspertiem, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Atbilstoši EM uzturētajam Sertificēto auditoru sarakstam energoauditus ir tiesīgi veikt 95 auditori. Taču, kā liecina aprēķini, šajā jomā darbu varētu atrast arī citi speciālisti.
Savukārt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes atļauts veikt 980 speciālistiem, kas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificēti siltumapgādes un ventilācijas sistēmu būvniecības (projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības) jomā. Tātad šeit konkurence ir visai liela.
Likumprojektā noteiktā apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude veicama ekspluatējamu ēku energosertifikācijas laikā vai brīvprātīgi. Regulāra apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu apkope un inspicēšana, ko veic kvalificēts personāls, sekmē to pareizu noregulēšanu saskaņā ar produkta specifikāciju un tādējādi garantē optimālu sniegumu no vides, drošības un enerģētikas viedokļa.
Ēkas īpašnieka pienākumi
“Lai likumprojekts būtu vieglāk uztverams, tajā ir ietvertas vairākas nianses, kuras līdz šim bija iekļautas Ministru kabineta (MK) noteikumos. Piemēram, atsevišķā pantā tagad ir noteikti ēkas īpašnieka pienākumi, par kuriem līdz šim varēja spriest no iepriekšējā likuma konteksta,” skaidro EM Mājokļu politikas nodaļas vecākais referents Dzintars Grasmanis.
Atbilstoši likumprojektam ēkas īpašniekam ir jānodrošina projektējamās ēkas, ekspluatējamās ēkas vai arī ēkas daļas energosertifikācija, apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude un to atbilstība minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām.
Šīs prasības noteiktas vairākos būvniecības sektora normatīvajos aktos. Piemēram, par ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem – MK noteikumos Nr.495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””; ēkas inženiertehniskajām sistēmām – MK noteikumos Nr.534 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija””.
Likumprojektā parādās arī kāds jauns nosacījums. Sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu ēkas īpašniekam turpmāk būs jānorāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītāji, ja likumā noteiktajos gadījumos ēkai ir jāveic energosertifikācija.
“Tas potenciālajam ēkas pircējam vai īrniekam ļaus izdarīt secinājumu, vai attiecīgā ēka patērē daudz vai maz enerģijas. Tātad viņam būs zināms priekšstats arī par gaidāmo maksu,” informē Dz.Grasmanis. “Ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts jānovieto apmeklētājiem redzamā vietā.”
Ir paredzēts, ka jaunajam Ēku energoefektivitātes likumam jāstājas spēkā 2013.gada 9.janvārī. Līdz tam valdībai ir jāpieņem arī vairāki saistošie MK noteikumi.