Uzņēmums Rīgas siltums vēl lāgā nebija paspējis paziņot par siltuma sadārdzināšanos jūnijā (tarifs galvaspilsētā pieaudzis par 1,5%), kā klāt jau kārtējais cenu kāpums. Tiek prognozēts, ka jūlijā un augustā gāzes cena būs 230 latu par 1000 kubikmetriem, un tas nozīmē, ka siltumenerģijas cena var celties vēl par 7–8%.
Ja šobrīd galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksā 42,81 Ls/MWh, tad zilā kurināmā sadārdzināšanās gadījumā saņems rēķinus, kuros maksa jau būs aprēķināta pēc cenas 45,42 Ls/MWh (bez PVN). Šovasar siltuma cena strauji kāpj, jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija devusi atļauju AS Rīgas siltums tarifā iekļaut akcīzes nodokļa komponenti.
Uz šīm nepatīkamajām ziņām reaģējuši aktīvākie rīdzinieki: maija beigās biedrība Enerģija tautai un kustība Atjaunotā Latvija nosūtīja atklātu vēstuli AS Rīgas siltums vadībai un Latvijas valdībai. Savā vēstījumā iedzīvotāji apšauba tarifu celšanas likumību un lūdz politiķus atrast veidu, kā samazināt maksu par siltumu.
Tiek ziņots, ka pagājušajā gadā uzņēmums Rīgas siltums guvis prāvu peļņu – 5,5 miljonus latu. Tostarp pēc Latvijas Pašvaldību savienības informācijas valsts iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju ir 40 miljoni latu. Aptuveni pusi no šīs summas ir parādā tieši rīdzinieki. 52% valsts iedzīvotāju tikai ar pūlēm samaksāja (vai vispār nesamaksāja) ziemā saņemtos rēķinus par siltumu.
„Vai tiešām nav iespējams valdības līmenī pieņemt kādu lēmumu, kas ļautu Latvijas pašvaldībās pazemināt siltuma tarifus?” vaicā aktīvisti. Šai nolūkā vajadzētu tikai samazināt PVN siltumenerģijai, kā arī pamattarifā neiekļaut akcīzes nodokļa komponenti.
Jā, siltumapgādes uzņēmumu peļņa pēc tāda valdības lēmuma kristos, taču ekonomiskās krīzes apstākļos šie uzņēmumi varētu arī strādāt vispār bez peļņas, lai atbalstītu trūkumā nonākušos valsts iedzīvotājus.