Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis ir nemierā ar pašreizējo valdības politiku, kas uzliek par pienākamu apsaimniekotājiem obligāti tiesāties ar parādniekiem, taču nekādi nerisina problēmu, kas rodas, ja dzīvoklis ir ieķīlāts par labu bankai. “Mums jau nav iespējas iegūt informāciju par klienta saistībām, mēs strādājam ar tiem, kas ir parādā, brīdinām viņus, mēģinām ar viņiem komunicēt, liekam “Creditinfo Lavija” datubāzē. Galējā gadījumā, kad aizejam uz tiesu, mums tikai par naudu izdodas uzzināt, ka uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu pastāv hipotēkas atzīme,” stāsta Ģ.Beikmanis.
Viņš uzsver, ka apsaimniekotāji ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atgūt parādus. “Nevaru piekrist tēzei, ka namu pārvaldnieki slikti strādā ar parādniekiem, un tagad ar likumu viņi tiks piespiesti pēc gada obligāti vērsties pret nemaksātājiem tiesā. Kā piemērs tika minēts “Rīgas namu pārvaldnieks”, kuram īrnieki ir parādā aptuveni 20 miljonus latu. Es varu piekrist, ka tas tā ir. Daudzi kolēģi, kas uzzina, ka dzīvoklim ir hipotēka, neturpina tiesāties. Tiesas prāva nozīmē minimums 250 latu izdevumus. Tās rezultātā tiek iegūts spriedums, ko atdod tiesu izpildītājam, kurš pasaka, ka nekādu legālu ienākumu īrniekam nav, īpašumam ir hipotēka un pēc īpašuma pārdošanas naudu saņem banka. Iznākumā pārvaldnieki ir aiztaupījuši bankai tiesāšanās izdevumus,” skaidro Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas vadītājs.
Viņaprāt, veidojas apburtais loks, kad pārvaldnieks iztērē naudu, bet neko neiegūst. “Tagad Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā tiek paredzēta jauna norma, ka parādnieks būs obligāti jābrīdina, ja nav panākta vienošanās par parāda atmaksu, tad jātiesājas. Iznāk tieši tas pats: ir obligāta prasība tiesāties, taču hipotēkas gadījumā ienākumu nav.
Namu pārvaldītāju asociācija neatbalstīja šīs izmaiņas. Kā tas tā var būt, ja dzīvokļu īpašnieki, fiziskas personas ar mums, uzņēmumiem vai ēku īpašniekiem kā apsaimniekotājiem, slēdz līgumus un valsts pēkšņi nosaka tiesāšanos. Man to varētu noteikt īpašnieki, vai noteikt, ka sapulcē ir jāinformē par parādniekiem, ka ir uzzināts par hipotēku, vai ir noslēgta vienošanās, vai arī piedziņa tiek vērsta pret algu vai tamlīdzīgi,” saka Ģ.Beikmanis.
Viņš atzīst, ka tas ir jādara, taču obligāta vēršanās tiesā, ja nereti tā ir tikai lielāku izdevumus radīšana, nav atbalstāma.
Vai bankas vada apsaimniekošanas nozari?
“Interesanti, ka šī likuma virzībai vajadzīgo sabiedrisko organizāciju atzinumu iesniedza Latvijas Komercbanku asociācija, kas pats par sevi ir diezgan neparasti, jo runa taču ir par pārvaldīšanas, nevis finanšu likumu. Tas vēlreiz pierāda, cik Latvijā liela ietekme ir bankām. No šīm likumu izmaiņām iegūst tikai bankas, nevis tie, kuri uzkrājuši parādus – namu apsaimniekotāji un siltuma ražotāji. Pārējos gadījumos, ja iespējams, mēs tiesājamies vai vienojamies,” uzsver apsaimniekotāju pārstāvis.
Viņš uzskata, ka par liekulīgām var atzīt banku lobiju runas, ka bankas esot ļoti humānas un nav ieinteresētas debitoru izlikšanā no mājokļiem, nemaksātājiem tiek dotas kredīta brīvdienas un meklēti citi risinājumi. “Brīdī, kad tirgus cenas ir tik zemas, bankām nav interese izsolīt īpašumu, lai nezaudētu naudu. Bankas grib novilkt laiku, humānisms ir blefs. Ja ir ļoti labs īpašums, tad, cik nav dzirdēts stāstu, ka mazu atlikušo maksājumu dēļ tie tiek atsavināti, turklāt nedodot iespēju īpašniekam pašam to realizēt, bet īpašumu ar starpniekfirmu palīdzību izsolēs savāc banka.
Tajā pašā laikā, ja pārvaldnieki tomēr panāk tiesas spriedumu un iet uz atsavināšanu, saprotot, lai arī nekā nedabūsim, tad varbūt nāks jauns saimnieks, kas spēs maksāt, bankas paziņo, ka izsole uz gadu tiek atlikta,” sašutis stāsta Ģ.Beikmanis. Viņš ir apmierināts, ka ar 2013.gadu šī kārtība tikšot atcelta. “Jo, ja banka pasaka, ka gadu nedrīkstēs aiztikt īrnieku, tas nozīmē, ka vēl viena apkures sezona tiek nenosegta, jo no īrnieka iznākumā tāpat neko piedzīt nevarēs. Bankas jau sarunās pat nenoliedz, ka līdz 2007.gadam no hipotekāro kredītu ņēmējiem regulāri prasīja izziņas, ka nav komunālo parādu. Agrāk to vien darīju kā rakstīju izziņas. Pēc tam nevienam vairs nav jāraksta,” norāda apsaimniekotāju asociācijas vadītājs.
Situācijā, kad kaimiņam nav drošības, ka otra kaimiņa parādu dēļ viņš var palikt bez apkures vai neliks maksāt šos parādus, un valstī nav atrasts risinājums, gan pārvaldnieks, gan siltuma ražotājs ir starpnieki apkures piegādē, pastāv risks, vai šīs nozare spēs pastāvēs. Ģ.Beikmanis uzskata, ka banku līdzdalība namu pārvaldīšanas nozares likumdošanas izmaiņās kārtējo reizi apliecina to ietekmību.
“Viņu pārstāvji ar smaidu uz lūpām var nākt uz darba grupu sēdēm, zinot, ka savas lietas ir sakārtojuši. To apliecina kaut vai grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecās uz komunālajiem parādiem, lai arī tos segtu par daļu naudas, kas iegūta pēc īpašuma piespiedu realizācijas. Likumprojekts ar atrunām par pieslīpēšanu tika atmests atpakaļ uz pirmo lasījumu un tagad ir iestrēdzis.
Mēs cenšamies iet šo Rietumos pieņemto ceļu, lai komunālo maksājumu parādi tiek saistīti ar īpašumu, bet bankas ir kategoriski pret to. Tās saprot, ka, jo lielākas saistības būs, jo zemāka būs īpašuma tirgus vērtība,” rezumē apsaimniekotāju pārstāvis.
Jāpiebilst, ka Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas uzliek pienākumu māju pārvaldniekiem rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašniekus par parādsaistībām. Atbalstītajā projektā ir arī virkne citu likumu papildinošu grozījumu.