Latvijas namu apsaimniekotāji iebilst pret likuma noteiktu pienākumu obligāti tiesāties, ja īrnieku parādi pārsniedz 500 latus un nemaksāšana ilgst vairākus mēnešus. Šāds pasākums no komunālo maksājumu iekasētāju viedokļa kļūst bezjēdzīgs, ja dzīvoklim ir uzlikta hipotēka un pret to ņemtā kredīta summa pārsniedz īpašuma tirgus vērtību. Apsaimniekotāji vēlas izmantot Pasaules Bankas (PB) ierosinātā pētījuma ieceri, kas, izmantojot kredītbiroja prototipu, iespējams, ļautu uzlabot maksājumu disciplīnu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzīst, ka jebkura iniciatīva, kas uzlabo situāciju ar komunālo maksājumu parādiem, ir apsveicama. Tomēr pati par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija pret to izturas visnotaļ rezervēti.
EM Sabiedrisko attiecību nodaļa LV portālu informēja, ka konkrētā Pasaules Bankas pētījuma ieceri un tajā iekļautos pasākumus – iedarbināt vienu no iespējamajām kredītbiroja platformām kompānijas “Creditinfo Latvija” datu apmaiņas sistēmu starp pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem un kreditētājiem – ministrija “ne atbalsta, ne neatbalsta”, jo tā esot Pasaules Bankas “privāta iniciatīva”.
D.Pavļuts uzskata: kamēr nav izstrādāti kredītbiroja darbību reglamentējošie normatīvie akti, pastāv bažas par kredītbirojam uzticēto fizisko personu datu drošību. Ministrs piekrīt, ka maksāšanas disciplīnas uzlabošana nenoliedzami ir ļoti būtiska, lai risinātu komunālo parādu problēmas. Tāpēc ir atbalstāmas iniciatīvas, kas uz to ir vērstas. Vienlaikus Ekonomikas ministrija jau strādā šajā virzienā un esot piedāvājusi (atbalstīta arī valdībā) vairākus risinājumus, piemēram, ātrāku pirmstiesas parādu piedziņu, maza apmēra prasību ātrāku izskatīšanu tiesās un citus. Tāpat turpinās darbs pie normatīvā regulējuma izveides, lai, ievērojot visas datu aizsardzības prasības, privātie komersanti varētu veidot informācijas apmaiņas platformas (kredītbirojus).
“Kredītbiroja izveidei būs jāsaņem atbilstoša licence, lai garantētu pakalpojuma kvalitāti, kā arī pilnībā nodrošinātu datu aizsardzības prasības. Interese par kredītbiroja pakalpojuma piedāvāšanu varētu būt vairākiem komersantiem, tāpēc jāizveido normatīvā bāze un regulējums, lai radītu vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem potenciāli ieinteresētajiem spēlētājiem. Atsevišķu komersantu patlaban īstenotās aktivitātes un ieinteresētību jautājuma straujākā virzībā vērtēju pozitīvi, taču būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā prototipa ieviešana uz viena komersanta piedāvātās bāzes ietekmētu turpmāko procesu, cik tas būtu pamatoti pašreizējā situācijā, kā tiktu nodrošinātas personas datu apstrādes prasības un uzraudzības mehānismi,” klāsta ekonomikas ministrs.
LV portāls jau rakstīja, ka Pasaules Bankas pētījuma ietvaros pēcapmaksas pakalpojumu sniedzēji un nebanku kreditētāji varētu sniegt savus datus starptautiskās debitoru informācijas apstrādes sistēmas uzturētājas kompānijas “Creditinfo Group” meitasuzņēmumam Latvijā. “Creditinfo” uztur kredītbiroju mūsu kaimiņvalstī Lietuvā un vēl 14 valstīs Eiropā un ārpus tās. Pasaules Bankas līdzšinējā pieredze liecina, ka, vienuviet apkopojot informāciju par fizisko un juridisko personu saistībām un maksājumu kārtošanu, var pat par 45% uzlabot maksājumu disciplīnu un mazināt lielu parādsaistību izveidošanos, kāda patlaban vērojama komunālo pakalpojumu sektorā.
Kredītbirojs, piemēram, var mazināt vai pat likvidēt iespējas aizņemties naudu komunālo maksājumu parādniekiem un stimulēt kārtot saistības tos, kuri var, bet negrib maksāt. Vienlaikus kārtīgiem saistību pildītājiem rodas iespēja saņemt no kreditētājiem izdevīgākus nosacījumus.